Koku sugas

Priede - priedes koksnē labi saskatāmas gadskārtas. Sveķainības dēļ priedes koksne ir izturīga un labi pretojas mitruma ietekmei. Tā ir mīksta, taisnšķiedraina, ar spīdumu, viegli skaldāma, labi apstrādājama ar dažādiem griezējinstrumentiem.

Bērzs - sastopamas vairākas pasugas, visizplatītākais koks Latvijā. Pēc koksnes uzbūves bērzs ir tipisks aplievas koks ar blāvi dzeltenu, sīkšķiedrainu, sīkstu un lokanu, vidēji blīvu, cietu koksni, kas nav izturīga pret trupi.

Osis - parastais osis Latvijas mežos reti sastopams. Oša koksnei ir labi saskatāmas gadskārtas visos griezumos. Koksne ir cieta, sīksta ļoti izturīga, viegli liecama, pulējama, gluda, bez atskabargām. Oša koksne pēc tekstūras atgādina ozolu, taču ir nedaudz gaišāka. To izmanto līdzīgi ozola koksnei.

Ozols - vērtīgākais koks Latvijā. Koksne ir rupjšķiedraina, cieta, izturīga pret trupi gaisā, zemē ūdenī. Ozols labi padodas liekšanai un mehāniskajai apstrādei, tam ir skaista krāsa un tekstūra. Ozolkoksne satur miecvielas, kas to pasargā no sīkbūtņu iedarbības.

Koksnes cietība ir koksnes spēja pretoties cietāku ķermeņu iespiešanai.
Statiskās cietības mērvienība ir N/ mm². 

Koku sugas ar gala cietību 40 N/mm² un mazāk uzskata par mīkstām (priede, egle, ciedru priede, baltegle, apse), ar cietību 40 – 80 N/mm² uzskata par cietām (lapegle, bērzs, dižskābardis, ozols, osis) un ar cietību virs 80 N/mm² – par ļoti cietām (robīnija, pseidoakācija, skābardis, buksuss, parastā īve, pistācija, ostrija, dzelzsbērzs, kizīls u.c.).